HEALTHTEST Ātri, ērti, augsta precizitāte

Vaginālā pH līmeņa ātrās testēšanas panelis (vaginālo uztriepju testeris) ir ātra sausā ķīmiskā metode, lai
daļēji kvantitatīvi noteiktu pH līmeni sieviešu vaginālo uztriepju paraugos, lai palīdzētu diagnosticēt
bakteriālo vaginozi.
Vaginālās infekcijas ir diezgan izplatītas un bieži vien recidīva (atkārtota) visu vecuma grupu sieviešu
problēma. Indikācijas, kas liecina par neparastu vaginālo izdalījumu skābuma līmeni, var palīdzēt
novērtēt, vai maksts simptomus, iespējams, izraisījusi infekcija, kurai var būt nepieciešama veselības
aprūpes speciālista iejaukšanās vai pārbaude. Vaginālais skābuma līmenis robežās no pH vērtības 3,8 līdz
4,5 ir pamatprasība optimālai paša organisma maksts aizsardzības sistēmas funkcionēšanai. Šī sistēma var
nodrošināt efektīvu izvairīšanos no patogēno mikrobu kolonizācijas un nevēlamu vaginālo infekciju
rašanās. Lakto baktēriju ietekmē glikogēns, kas izdalās no maksts augšējā epitēlija, sadalās, veidojot
cukura glikozi un pēc tam pienskābi. Tā rezultātā makstī veidojas skāba vide ar pH vērtību, kas parasti ir
no 3,8 līdz 4,5. Šī skābā vaginālā vide veido efektīvu aizsardzību pret infekcijām, jo lielākā daļa baktēriju,
kas izraisa slimības, šādos apstākļos nevar attīstīties. Dažām maksts infekcijām, par kurām zināms, ka tās
ir saistītas ar patoloģisku maksts skābuma līmeni, nav pieejama bezrecepšu ārstēšana, un tās jāārstē,
vēršoties pie veselības aprūpes speciālista. Dažus patoloģisku izdalījumu gadījumus ar neparastu
skābuma līmeni var izraisīt vairāku infekciju kombinācija. Maksts infekcijas var būt ļoti bīstamas
grūtniecēm un bīstamas mātei un viņas auglim, tāpēc simptomi un rezultāti vienmēr jāapspriež ar
veselības aprūpes speciālistu.

Tests paredzēts tikai individuālai pašpārbaudei. Ātrai leikocītu, asiņu, nitrītu un olbaltumvielu noteikšanai
cilvēka urīnā.
Urīnceļu infekcijas ir visizplatītākās cilvēka urīnceļu saslimšanas, kas var skart urīnizvadkanālu,
urīnpūsli, urīnvadu un nieres. Urīnceļu infekcijas ir iespējamas vīriešiem, sievietēm un bērniem.
Lielākoties no urīnceļu infekcijām cieš sievietes, jo viņu īsais urīnizvadkanāls veicina baktēriju iekļūšanu.
Tomēr bieži tiek skarti arī gados vecāki vīrieši, ja viņiem ir palielināta prostata, kas kavē urīna plūsmu.
Veseliem cilvēkiem urīns ir sterils (t.i., tas nesatur nekādus mikroorganismus). Viens no labākajiem
veidiem, kā saglabāt urīnceļu sterilitāti, ir pilnībā un regulāri iztukšot urīnpūsli. Parasti urīnceļu infekcijas
sākas urīnizvadkanālā un pēc tam var izplatīties augšējos urīnceļos līdz pat nierēm. Simptomi var
ievērojami atšķirties: dedzinoša sajūta, iztukšojot urīnpūsli, vai spēcīga vēlme urinēt. Papildus minētajam,
urīns var būt duļķains vai ar spēcīgu smaku.
LEIKOCĪTI: Leikocītu klātbūtne urīnā ir svarīgs nieru un urīnceļu iekaisuma simptoms.
ASINIS: Vispārējās slēptās asinis urīnā tiek attiecinātas uz šādiem trim to parādīšanas iemesliem: akmeņi,
iekaisums vai vēzis. Attiecībā uz iekaisumu, piemēram, glomerulonefrīts, pielonefrīts, cistīts, bet var
pastāvēt hematūrija, kā rezultātā urīnā būs slēptas asinis. Neatkarīgi no tā, vai akmeņi ir nierēs, urīnvadā
vai urīnpūslī, tie var izraisīt citas situācijas, piemēram, slēptas asinis. Arī audzēji var izraisīt slēptas asinis,
piemēram, labdabīgi vai ļaundabīgi nieru, urīnvada un urīnpūšļa audzēji.
NITRĪTI: Gramnegatīvās baktērijas urīnā pārvērš nitrātus no pārtikas nitrītos, liecina par urīnceļu
infekciju.
PROTEĪNI: Konstatē, ja ir urīnpūšļa, prostatas iekaisums, asiņošana urīnceļos, vēzis, diabēts,
paaugstināts asinsspiediens.

H. pylori antigēnu ātrais antigēnu kasetveida tests (fēču tests) ir ātrs hromatogrāfiskā procesa imūntests H.
pylori antigēnu kvalitatīvai noteikšanai cilvēka fekāliju paraugos, nodrošinot rezultātus 10 minūtēs. Testā
tiek izmantotas H. pylori antigēniem specifiskas antivielas, lai selektīvi noteiktu H. pylori antigēnus
cilvēka fekāliju paraugos.
H. pylori ir maza, spirālveida baktērija, kas dzīvo kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas virspusē. Baktērija
ir saistīta ar dažādu kuņģa-zarnu trakta slimību etioloģiju, tostarp divpadsmitpirkstu zarnas un kuņģa čūlu,
ne-čūlas dispepsiju un aktīvu un hronisku gastrītu. Testu var veikt atkārtotu kuņģa un zarnu darbības
traucējumu gadījumā (GERS, gastrīts u.c.).
H. pylori izkārnījumu antigēnu testēšana kļūst arvien populārāka H. pylori infekcijas diagnosticēšanai un
arī H. pylori infekcijas ārstēšanas efektivitātes uzraudzībai. Pētījumos atklāts, ka vairāk nekā 90% pacientu ar divpadsmitpirkstu zarnas čūlu un 80% pacientu ar kuņģa čūlu ir inficēti ar H. pylori.

Ātrais tests, lai kvalitatīvi noteiktu SARS-CoV-2 nukleokapsīdu proteīnu, gripas A un gripas B
nukleoproteīnu antigēnus, kas atrodas deguna uztriepes paraugos.
Jaunie koronavīrusi pieder pie β vīrusu ģints. COVID-19 ir akūta elpceļu infekcijas slimība. Cilvēki
parasti ir viegli uzņēmīgi pret to. Pašlaik ar jauno koronavīrusu inficētie pacienti ir galvenais infekcijas
avots; ar asimptomātiski inficēti cilvēki var būt infekcijas avots. Pamatojoties uz pašreizējo
epidemioloģisko izmeklēšanu, inkubācijas periods ir no 1 līdz 14 dienām, galvenokārt no 3 līdz 7 dienām.
Galvenās izpausmes ir drudzis, nogurums un sauss klepus. Dažos gadījumos tiek konstatē iesnas,
iekaisušu kaklu, mialģiju un caureju. Gripa ir ļoti lipīga, akūta elpceļu vīrusu infekcija. Tā ir lipīga
slimība, ko iespējams viegli pārnēsāt, klepojot un šķaudot, un izplatot aerosola pilienus, kas satur dzīvu
vīrusu.
Gripas uzliesmojumi notiek katru gadu rudens un ziemas mēnešos. A tipa vīrusi parasti ir izplatītāki nekā
B tipa vīrusi un ir saistīti ar visnopietnākajām gripas epidēmijām, savukārt B tipa infekcijas parasti ir
vieglākas.

Multiplo narkotisko vielu ātrais testa komplekts vairākām narkotiskajām vielām un to metabolītiem ir ātrs
siekalu (perorālā šķidruma) skrīninga tests, ko var veikt, neizmantojot jebkādus instrumentus. Testā tiek
izmantotas monoklonālās antivielas, lai selektīvi noteiktu paaugstinātu specifisku narkotisko vielu līmeni
cilvēka mutes dobumā.
Amfetamīns (AMP) ir simpatomimētisks amīns ar terapeitiskām indikācijām. Šī narkotiskā viela
visbiežāk tiek uzņemta pašrocīgi, ieelpojot degunā vai uzņemot caur muti. Atkarībā no ievadīšanas veida,
amfetamīnu mutes dobumā var noteikt jau 5-10 minūtes pēc lietošanas. Amfetamīnu var noteikt siekalās
(mutes dobuma šķidrumā) līdz 72 stundām pēc lietošanas. Metamfetamīns (MET) Metamfetamīns ir
spēcīgs stimulants, kas ķīmiski ir līdzīgs amfetamīnam, bet tam ir lielākas CNS stimulējošas īpašības. Šī
narkotiskā viela visbiežāk tiek uzņemta pašrocīgi, ieelpojot degunā, smēķējot vai uzņemot caur muti.
Atkarībā no uzņemšanas veida, metamfetamīnu mutes dobumā var noteikt jau 5-10 minūtes pēc
lietošanas. Metamfetamīnu mutes dobumā var noteikt līdz 72 stundām pēc lietošanas.
Kokaīns (COC) Kokaīns ir spēcīgs centrālās nervu sistēmas (CNS) stimulants un lokāls anestēzijas
līdzeklis, kas iegūts no kokas auga (erythroxylum coca). Šī narkotiskā viela visbiežāk tiek uzņemta
pašrocīgi, ieelpojot degunā, uzņemot intravenozas injekcijas veidā, vai smēķējot kokaīna brīvo bāzes
formu. Atkarībā no uzņemšanas veida kokaīnu un metabolītus benzoilekgonīnu un ekgonīna metilesteri
mutes dobumā var noteikt jau 5-10 minūtes pēc to lietošanas. Kokaīnu un benzoilekgonīnu var noteikt
siekalās (mutes dobuma šķidrumā) līdz 24 stundām pēc lietošanas.
Opiāti (OPI/MOP) Narkotiku klases opiāti attiecas uz visām narkotikām, kas iegūtas no opija magonēm,
tostarp uz dabā sastopamiem savienojumiem, piemēram, morfīnu un kodeīnu, un daļēji arī uz
sintētiskajām narkotikām, piemēram, heroīnu. Opiāti iedarbojas, lai kontrolētu sāpes, nomācot centrālo
nervu sistēmu. Narkotiskās vielas uzrāda atkarību izraisošas īpašības, ja tās tiek lietotas ilgstoši;
atturēšanās jeb abstinences simptomi var būt svīšana, trīce, slikta dūša un augsta aizkaitināmība. Opiātus
var uzņemt iekšķīgi vai injekciju veidā, tostarp intravenozi, intramuskulāri un subkutāni; nelegālie
lietotāji tos var lietot arī intravenozi, vai ieelpot caur degunu. Izmantojot OPI testu, kodeīnu mutes
šķidrumā var noteikt 1 stundas laikā pēc vienas perorālas devas, un tas var saglabāties nosakāms 7-21
stundu laikā pēc devas uzņemšanas. Heroīna metabolīts 6-monoacetilmorfīns (6-MAM) ir vairāk
sastopams izdalītā nemetabolizētā veidā, un tas ir arī galvenais kodeīna un heroīna metabolisma produkts.
Marihuāna (THC) THC ( 9 -tetrahidrokanabinols) ir galvenā kanabinoīdu (marihuānas) aktīvā
sastāvdaļa. Kad to smēķē vai lieto iekšķīgi, tas rada eiforisku efektu. Lietotājiem ir traucēta īstermiņa
atmiņa un palēnināta apkārtnes uztveres (mācīšanās) spēja. Lietotājiem var rasties arī pārejošas apjukuma
un trauksmes epizodes. Ilgtermiņa salīdzinoši intensīva lietošana var būt saistīta ar uzvedības
traucējumiem. Maksimālais marihuānas smēķēšanas efekts rodas pēc 20-30 minūtēm un iedarbības ilgums
ir 90-120 minūtes pēc vienas cigaretes. THC ir nosakāms siekalās (perorālajā šķidrumā) neilgi pēc
lietošanas. Tiek uzskatīts, ka narkotisko vielu noteikšana galvenokārt ir saistīta ar mutes dobuma tiešu
pakļaušanu narkotiskajai vielai (iekšķīgi un smēķējot) un sekojošu narkotiskās vielas sekvestrāciju vaiga
dobumā. Vēsturiskie pētījumi ir parādījuši THC noteikšanas logu siekalās (mutes šķidrumā) līdz 14 stundām pēc narkotiku lietošanas. THC ātrais tests sniedz pozitīvu rezultātu, kad 9 -THC koncentrācija perorālajā šķidrumā pārsniedz robežvērtību.
Metilēndioksimetamfetamīns (MDMA) Metilēndioksimetamfetamīns (ekstasī, no angl. ecstasy) ir
specifiski izstrādāta (t. s. dizaineru) narkotika, ko 1914. gadā Vācijas zāļu kompānija pirmo reizi sintezēja
aptaukošanās un liekā svara ārstēšanai. Personas, kuras lieto šīs narkotikas, bieži ziņo par
blakusparādībām, piemēram, palielinātu muskuļu sasprindzinājumu un svīšanu.
MDMA nepārprotami nav stimulants, lai gan tam, tāpat kā amfetamīna narkotikām, ir spēja paaugstināt
asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu. MDMA rada noteiktas uztveres izmaiņas, kas izpaužas kā
paaugstināta jutība pret gaismu, apgrūtināta fokusēšanās un neskaidra redze dažiem lietotājiem. Tiek
uzskatīts, ka vielas iedarbības mehānisms ir saistīts ar neirotransmitera serotonīna izdalīšanos. MDMA var
arī palīdzēt atbrīvoties dopamīnam, lai gan vispārējs viedoklis ir, ka tā ir narkotiskās vielas sekundārā
iedarbība (Nichols un Oberlender, 1990).
Visizplatītākā MDMA iedarbība, kas parādās praktiski visiem cilvēkiem, kuri lieto saprātīgu devu, ir
žokļu konvulsijas vai savilkšana.

FSH ātrais tests – ir ātrās hromatogrāfijas imūntests, lai kvalitatīvi noteiktu folikulus stimulējošā
hormona (FSH) saturu urīnā, lai palīdzētu noteikt menopauzi.
Menopauze ir pastāvīga menstruāciju pārtraukšana, bet parasti tā tiek diagnosticēta tikai vienu gadu
pēc tam, kad sievietes menstruācijas ir beigušās. Periods līdz menopauzei un 12 mēneši pēc tam ir
pazīstams kā perimenopauze . Daudzas sievietes šajā laikā piedzīvo simptomus, tostarp karstuma
viļņus, neregulārus menstruālos ciklus, miega traucējumus, maksts sausumu, matu izkrišanu,
trauksmi un garastāvokļa svārstības, īslaicīgu atmiņas zudumu un nogurumu. Perimenopauzes
iestāšanos izraisa hormonu līmeņa izmaiņas sievietes ķermenī, kas regulē menstruālo ciklu. Tā kā
organisms ražo arvien mazāk estrogēnu, tas palielina folikulus stimulējošā hormona (FSH)
ražošanu, kas parasti regulē mātītes olšūnu attīstību. FSH pārbaude var palīdzēt noteikt, vai sieviete
atrodas perimenopauzes stadijā. Ja sieviete zina, ka viņai ir perimenopauze , viņa var veikt
atbilstošus pasākumus, lai uzturētu savu ķermeni veselīgu un izvairītos no ar menopauzi saistītiem
veselības riskiem, tostarp osteoporozes, paaugstināta asinsspiediena un holesterīna līmeņa, kā arī
paaugstināta sirds slimību riska. FSH Rapid Test Cassette ir ātras, vienpakāpes sānu plūsmas
imūntests FSH kvalitatīvai noteikšanai urīnā, lai palīdzētu noteikt menopauzi. Testā tiek izmantota
antivielu kombinācija, ieskaitot monoklonālās anti-FSH antivielas, lai selektīvi noteiktu
paaugstinātu FSH līmeni.

TSH ātrais tests -vairogdziedzera stimulējošā hormona (TSH) kvalitatīvai noteikšanai cilvēka
pilnasiņu paraugā no pirksta gala.
Vairogdziedzera stimulējošais hormons (pazīstams arī kā tirotropīns , tirotropais hormons, TSH vai
hTSH cilvēka TSH) ir hipofīzes hormons , kas stimulē vairogdziedzeri ražot tiroksīnu (T4) un pēc
tam trijodtironīnu (T3), kas stimulē gandrīz visu audu metabolismu ķermenī. Tas ir glikoproteīna
hormons, ko sintezē un izdala hipofīzes priekšējās daļas tirotropu šūnas , kas regulē vairogdziedzera
endokrīno funkciju . TSH (ar pusperiodu aptuveni stundu) stimulē vairogdziedzeri izdalīt hormonu
tiroksīnu (T4), kam ir tikai neliela ietekme uz vielmaiņu. T4 tiek pārveidots par trijodtironīnu (T3),
kas ir aktīvs hormons, kas stimulē vielmaiņu. Apmēram 80% no šīs konversijas notiek aknās un
citos orgānos, bet 20% – pašā vairogdziedzerī. Vairogdziedzera stimulējošā hormona pārbaude
līmenis asinīs tiek uzskatīts par labāko sākotnējo hipotireozes testu.
Vairogdziedzeri stimulējošais hormons (TSH) aktivizē vairogdziedzeri. Tāpēc TSH līmenis
pārsniedz 5 μIU /mL pozitīva rezultāta gadījumā norāda uz nepietiekamu vairogdziedzera darbību
(hipotireozi), kam nepieciešams vairāk TSH. Hipotireozes simptomi: regulārs nogurums, aukstuma
sajūta, svara pieaugums, sausa āda, trausli mati, ilgstoši aizcietējumi, menstruālā cikla traucējumi
sievietēm.

D vitamīna tests- Ātrais tests, lai daļēji kvantitatīvi noteiktu 25-hidroksivitamīna D līmeni cilvēka
pilnasiņu paraugā no pirksta gala.
D vitamīns ietilpst taukos šķīstošu sekosteroīdu grupā, kas ir atbildīga par kalcija, dzelzs, magnija,
fosfāta un cinka uzsūkšanos zarnu traktā. Cilvēkiem vissvarīgākais šīs grupas savienojums ir D3 un
D2 vitamīns. D3 vitamīns tiek dabiski sintezēts cilvēka ādā, kad uz to iedarbojas ultravioletā
gaisma, savukārt D2 vitamīnu mēs uzņemam ar pārtiku. D vitamīns tiek transportēts uz aknām, kur
tas vielmaiņas rezultātā pārveidojas par 25-hidroksivitamīnu D. Medicīnā 25-hidroksividamīna D
asins analīzes izmanto, lai noteiktu D vitamīna koncentrāciju organismā. 25-hidroksivitamīna D
(tostarp D2 un D3) koncentrācija asinīs tiek uzskatīta par labāko D vitamīna līmeņa rādītāju. D
vitamīna deficīts šobrīd ir atzīts par globālu epidēmiju. Gandrīz katrā mūsu organisma šūnā ir D
vitamīna receptori, tādēļ, lai tās atbilstoši funkcionētu, ikvienai no tām ir vajadzīgs ―pietiekams
D vitamīna līmenis. Ar D vitamīna deficītu saistītie veselības riski ir daudz smagāki, nekā kādreiz
tika uzskatīts. Vitamīna deficīts ir saistīts ar daudzām nopietnām slimībām: osteoporozi,
osteomalāciju, izkaisīto sklerozi, sirds-asinsvadu slimībām, komplikācijām grūtniecības laikā,
diabētu, depresiju, insultu, autoimūnajām slimībām, gripu, dažādiem vēža veidiem, infekcijas
slimībām, Alcheimera slimību, aptaukošanos, augstākiem mirstības rādītājiem utt.